Padomi

http://www.dzimba.lv/

Ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē mainās izpratne par to, kādas zināšanas un prasmes būs nepieciešamas nākotnes sabiedrībā. Latvijas skolēniem kopumā labi padodas uzdevumi, kas prasa atcerēties vai rīkoties pazīstamās situācijās, taču trūkst iemaņu un pieredzes iedziļināties, apstrādāt daudzveidīgus datus, darboties komandā, piedāvāt risinājumus nestandarta situācijām. Tāpēc jātiecas piedāvāt bērniem un jauniešiem tādu mācīšanās pieredzi, kuras rezultāts būtu bērna lietpratība jeb kompetence: spēja kompleksi lietot zināšanas, prasmes un paust attieksmes, risinot problēmas mainīgās reālās dzīves situācijās.

Jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas paredz skaidri definētus sasniedzamos rezultātus, mērķis ir zinātkārs, radošs un dzīvespriecīgs bērns, kas dzīvo veselīgi, droši un aktīvi, darbojas patstāvīgi un mācās ieinteresēti un ar prieku, gūstot pieredzi par sevi, citiem, apkārtējo pasauli un savstarpējo mijiedarbību tajā.

Būtiskākās pārmaiņas mācību saturā un pieejā saistītas ar lielāku uzsvaru uz vispārīgo jeb caurviju prasmju apguvi un paša bērna lielāku iesaisti mācībās.

Caurviju prasmes ir pirmsskolas izglītības obligātā satura pamats. Tās ietver bērna darbības, domāšanas, emocionālos un sociālos aspektus, kas palīdz apgūt zināšanas, izpratni un pamatprasmes dažādos kontekstos.

Pirmsskolas izglītībā bērns apgūst šādas caurviju prasmes:

  • kritiskā domāšana un problēmu risināšana
  • jaunrade un uzņēmējspēja
  • pašvadīta mācīšanās
  • sadarbība
  • pilsoniskā līdzdalība
  • digitālās prasmes

Pirmsskolas izglītības sasniedzamie rezultāti vadlīnijās aprakstīti septiņās mācību jomās –

  • valodu,
  • sociālās un pilsoniskās,
  • kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā,
  • dabaszinātņu,
  • matemātikas,
  • tehnoloģiju,
  • veselības un fiziskās aktivitātes.

Ļoti liels uzsvars likts uz bērnu sociālo un emocionālo prasmju attīstīšanu, kas ietver sevis apzināšanos, emociju, domu, uzvedības vadīšanu, spēju saprast citus un veidot pozitīvas attiecības. Kā paredzēts plānot un īstenot mācības pirmsskolā?

Saskaņā ar jauno pieeju pirmsskolā mācību process tiek organizēts rotaļnodarbībā visas dienas garumā, kas ietver pedagoga mērķtiecīgi organizētu vai netieši vadītu rotaļdarbību un bērnu brīvu rotaļāšanos, un tā notiek gan telpās, gan ārā. Bērnam tiek dota iespēja mācīties, iedziļinoties un ar prieku, apgūstot zināšanas un prasmes, kas formulētas sasniedzamajos rezultātos. Mācīšanās procesā piedāvāti daudzveidīgi uzdevumi, paredzēts laiks izmēģinājumiem, ļaujot bērnam vingrināties, kļūdīties un mēģināt vēlreiz, darboties bez steigas un pabeigt iesākto.

Būtisks uzsvars likts uz atbalstošu vidi un attīstošu atgriezenisko saiti no pedagoga puses, rosināšanu domāt par savu mācīšanos un sasniegto rezultātu. Skolotāji mācības par aktuālo tematu, ievērojot svētkus, gadskārtu ierašas un tradīcijas saistībā ar notikumiem apkārtnē un pasaulē, plāno vismaz viena mēneša garumā.

Mācīšanos plāno sadarbībā ar citiem PII speciālistiem – mūzikas un sporta skolotājiem. Viens no pirmsskolas izglītības satura īstenošanas principiem ir bērna, pedagoga un vecāku mērķtiecīga, atbalstoša, uz bērna mācīšanās un attīstības vajadzībām vērsta sadarbība, iesaistot vecākus bērna mācīšanās procesā.

PII “Daugaviņa” vad. vietn. ped. darbā L.Krole

ADAPTĀCIJA  PIRMSSSKOLĀ  BĒRNIEM  NO  1.5 GADU VECUMA

Adaptācijas periods katram bērnam var noritēt ļoti dažādi – vienam bērnam adaptācija būs nepieciešama tikai vienu nedēļu, bet citam veselu mēnesi.  Tas ir atkarīgs no daudziem apstākļiem – no veselības stāvokļa un pat no tā, cik gatavi ir paši vecāki šim solim. Ja šķiroties no mazuļa mammas sirds ir nemierīga, tad arī bērns būs nemierīgs – viņš niķosies, raudās, atteiksies kontaktēties ar pieaugušajiem. Daži bērni pirmās dienas mēdz uzvesties agresīvi – skrāpē, kož, krīt uz zemes, bet mēdz būt arī otrādi – mazulis pēc šķiršanās no mammas ieslēdzas sevī, valda asaras, nepieskaras rotaļlietām un ēdienam. Tas viss pāries agrāk vai vēlāk.

Bet ja bērnu jau laicīgi sagatavosiet šim dzīves periodam – iešanai uz bērnudārzu, tad ir iespēja izvairīties no asarām un pārdzīvojumiem :

  • Ja vairākas nedēļas pirms iešanas uz bērnudārzu atstāsiet savu mazuli pie vecmāmiņas vai auklītes biežāk un ilgāk. Parādiet viņam, ka jūs vienmēr atgriežaties. Izdomājiet īpašu rituālu atvadoties – buča, iesist plaukstā, rokas spiediens utt.
  • Jau laicīgi iepazīstiniet ar bērnudārza ēku un radiet interesi par to, kas tur varētu būt iekšā, ja iespējams iepazīstiniet ar audzinātājām un pastaigājieties kopā ar bērnudārza grupiņu.
  • Kad ejiet no bērna prom centieties atvadīties ātri un viegli. Ilgas atvadas un jūsu norūpējusies sejas izteiksme tikai izraisīs bērnā nemieru.
  • Ja bērns ļoti sāpīgi atvadās no mammas, tad vēlams, lai sākumā uz bērnudārzu ved tētis vai vecmāmiņa.
  • Pierast pie jaunajiem apstākļiem palīdzēs kaut kas no mājām – mīkstā rotaļlieta utt.
  • Pirmās dienas būsiet kopā ar bērnu bērnudārza grupas telpā, nākošās dienas atstāsiet uz vienu stundu vai pēc audzinātājas norādījuma. Tā mazulis pieradīs pie jaunās kārtības.

Uzticieties bērnam un audzinātājām un viss būs labi !

“Cālīšu” grupas audzinātāja Edīte Strade

 

11865157_10153055282642688_4647573292186098422_o

Tiek uzskatīts, ka uz bērnu dārzu vajadzētu doties no 3 gadu vecuma, un tomēr – realitātē viss notiek citādāk. Kāpēc tieši no trīs gadu vecuma

Jo līdz trīs gadu vecumam bērns ir vērsts uz pieaugušo, nevis uz citu bērnu. Ja ir iespēja doties uz dārziņu, kurā ir tikai daži bērni, tad tas ir labākais variants.

Kā varat palīdzēt savam bērnam adaptēties dārziņā?

Vislabāk adaptējas bērni vecumā ap diviem gadiem un jaunāki. Tiesa, ar nosacījumu, ka vecākiem ir atrasta kopēja valoda ar audzinātājām.

Esiet labos draugos ar audzinātājām

Bērni mūs kopē zemapziņā. Mēs varam stāstīt, ka ejam uz lielisku vietu, tur mūs gaida audzinātājas, citi bērni, rotaļlietas, bet, ja mums pašiem nepatīk kāda no audzinātājām, tad savu bērnu nepiemānīsiet.

Bērnam dodiet līdzi kādu mīļu rotaļlietu

Adaptācijas periodā dārziņos ļauj un pat iesaka ņemt līdzi kādu mīļāko bērna rotaļlietu, piemēram, mīksto rotaļlietu gulētiešanai.

Ja mamma nevar arī pirmajās dienās palikt kopā ar bērnu?

Te nav viennozīmīgas atbildes: kāds bērns pārdzīvos, cits uztvers situāciju mierīgi. Bet centieties aprēķināt laiku un tomēr saīsināt sākumā to laiku, kad bērns atrodas dārziņā.

Kā norit adaptācija?

Pirmais kritērijs, kas liecina vai adaptācija ir veiksmīga vai nē ir veselība. Ja bērns sāk bieži slimot, tas nozīmē, ka iespējams, dārziņa dzīve bērnam sākusies pārāk agri vai arī viņš tur atrodas pārāk ilgi. Daudzi bērni dārziņā ir pat 10 stundas. Nevajadzētu atrasties par 5-6 stundām vairāk.

Papildus brīvdiena

Ja jūtat, ka bērnam ir grūti, pacentieties dot viņam par vienu brīvdienu vairāk priekšroku dodot kādai trešdienai vai piektdienai.

Cik ilga parasti ir adaptācija?

Vidēji adaptācija dārziņā ilgst līdz 3 mēnešiem, smagākos gadījumos līdz pat pusgadam. Ja jūtat, ka līdz pat pusgadam jums un bērnam varētu būt grūtības ar dārziņa apmeklējumu, tad tas tomēr nav iemesls, lai padotos un no dārziņa gaitām atteiktos.

Mans bērns ir agresīvs?

Mazo bērnu vecāki nereti nepareizi nolasa informāciju, vainojot viens otru, kad bērns kļūst spītīgs, iekļūstot citā vidē, visu lauž, grūstās. Viņš vēlas būt vienīgais, bet tīri objektīvi to neviens nevar viņam nodrošināt. Tāpēc te ieteikums ir mājās veltīt nepārtrauktu uzmanību bērnam 30-40 minūšu garumā. Šis ir laiks, kam būtu jākompensē laiku, kad bērns objektīvi uzmanību sev vienam negūst. Bērnam atkritīs vēlme darīt pāri konkurentiem.

Kas ir normāli adaptācijas laikā

Pilnībā ir normāli, ja bērns kļūs mazliet biklāks. Dabīgi, ja bērns mājās sāk skaļāk runāt. Bērni, kas dodas uz dārziņu bieži sāk skaļāk runāt, jo starp 20 bērniem grupā viņi vienkārši ir spiesti skaļāk runāt, lai tiktu sadzirdēti.